Es vakar runāju ar kādu viedu gaismiņu par to kā atgriezties savā enerģijā un cik daudz mūs ietekmē ārpasaule. Kā mēs aizraujamies ar salīdzināšanos, kad vērojam Instagram, Facebook un citas dzīves.
Šorīt pamodos ar maigu pieskārienu sirds rajonā, it kā kāds modinātu, varbūt tas bija kāds elektrorūķītis, kurš mani modināja sakarā ar elektrības pazušanu vai varbūt kāds gaismas stariņš, kurš modināja mani, lai neguļu. Sāku domās vērot cilvēkus ap mani. Sāku domās vērot kā saraujos, kad ieraugu supermammas, kuras visu dara skaisti, radoši un priekpilni. Skatījos kā domās sev nosolos darīt vairāk, labāk. Turpat blakus sajūtu mīlošā vīrieša elpu un sirdspukstus. Domās vēroju, cik daudz informācijas ir manī par to kā sievietei un vīrietim pareizi jāuzvedas, jārīkojas un jāmīl attiecībās.
Piepeši sajūtu maigu mīlestības pieskārienu – bet ja nu viss jau ir pareizi? Ja nu mani bērni saņem caur mani un mūsu komunikāciju tieši to, kas viņiem ir nepieciešams? Ja nu es paskatītos aiz visām tām pareizībām un ieraudzītu, ka mani bērni jau ir patiesi laimīgi? Ja nu es paskatītos aiz visām tām pareizībām un noteikumiem un ieraudzītu, patiesi skaidri ieraudzītu tos cilvēkus, ar kuriem dzīvoju kopā. Ja nu es atlaistu visas tās ilūzijas un gaidas, kuras mums uzlicis kāds informācijas devējs?
Es izelpoju. Es izelpoju un ieraugu. Ieraugu, cik patiesi skaisti viss jau ir savā patiesajā esībā. Cik viss un katrs ir dziļš un daudzdimensionāls, ja vien pārstājam vērtēt visu tikai caur kādu konkrētu prizmu.
Ar izelpu es atlaižu visu to informācijas daudzumu, kas vairs nekalpo manam Augstākajam labumam.
Ar izelpu es arvien vairāk nonāku pie sevis un Tevis kailumā. Kailumā, kur starp mums vairs nav instrukciju, bet ir patiesa cieņa un mīlestība. Ja tā godīgi, man jau gadiem ilgi šķiet, ka mīlestība un cieņa ir atslēgas vārdi dzīvei, ceļam un augšupejai.
Es mācos. Mācos atkal un atkal iet dziļāk, ieraudzīt patiesāk, tuvāk, īstāk, vienkāršāk.
Mīlestībā un cieņā,
Signe
