Kādreiz es domāju, ka spēja būt elastīgam ir brīnišķīga superspēja. Lai kur nonāktu, lai jebkādu cilvēku satiktu, es spēju viņam pielāgoties.
Kādu dienu es aizdomājos… Bet, kā būtu, ja es vienmēr būtu tikai sevī, savā centrā? Kā būtu, ja mans ķermenis vienmēr justos komfortabli un neviena cita dēļ nesarautos, nesaspringtu, tikai lai pielāgotos. Kā būtu, ja es nemēģinātu uzminēt, ko grib tas otrs? Kā būtu, ja es teiktu, ko gribu un pieņemtu, ka otrs drīkst gribēt kaut ko savu?
Kā būtu, ja es būtu es pati?
Tāds ir mans šībrīža ceļojums – mācīties vienmēr justies labi sevī. Arī tad, ja vēderā nelido tauriņi un nav spēka. Arī tad ļaut sev ar to justies labi. Arī tad, ja tauriņi lido manā vēderā, bet kādam blakus stāvošam taureņiem nemaz, nemaz nav spēka. Arī tad. Arī tad es mācos justies sevī labi.
Kā būtu, ja katrs mēs būtu mēs paši? Patiesi, īsti un paši…
Katru reizi, kad sevī jūtu augam spriedzi, es mācos to atlaist, jo es veicu eksperimentu: kā var dzīvot viegli, īsti un patiesi.
Mīlestībā,
Signe 🦋
