Pirms kāda pusgada, pēc ļoti intensīvas dienas grupas psihoterapijā, satiku kādu tuvu cilvēku un dalījos ar savām pēcsajūtām un sajūtām par sagurumu. Pēc klusuma pauzes viņa man uzdeva jautājumu: “Vai tu tiešām domā, ka tur ir jācilā tas viss aizgājušais?” Ziniet, sākumā tiešām apmulsu. Esmu pieradusi pie jautājumiem: kā un vai kāda metode vai meistars… Turpiniet lasīt Kāpēc dziedināt pagātni?

Kā zināt, kad tā ir bēgšana un kad tā ir atdalīšanās? Kā pieņemt, ka vēl nedaudz jāpieaug un jāsāk pieņemt lēmumi, nevērtējot, cik ērti un patīkami vai nepatīkami tie būs apkārtējiem? Šādi jautājumi mani šodien nodarbināja skrienot pa šo meža taciņu. Šodien dzina tik ātri, ka brīžiem aptrūkās elpa, jo kājas nesa uz priekšu un… Turpiniet lasīt Bēgšana vai atdalīšanās?

Viņš ienāca negaidot, bet bija tik ļoti gaidīts. Kā nasta nokrita no pleciem. Tik daudz gadus biju meklējusi veidu kā būt tādai, kas patiks; tādai, kas neizpaudīs savas ēnas un neaizbiedēs ar savu patību. Tik ilgi biju sevi slēpusi zem kārtām un izkārtnēm, mēģinot piemeklēt sev tērpu un būtību, kas patiks tam otram. Jā, gandrīz… Turpiniet lasīt Augam kopā

Pirms pāris dienām apjautu, cik mani pleci salīkuši un noguruši. Noguruši no svešu galvu un viedokļu nešanas uz maniem pleciem. Kakls ir iespiests un piespiests izlocīties, lai visiem citiem uz maniem pleciem pietiktu vietas. Tikai mīļā miera labad. Jau no bērnības, kad katram bija jāizpatīk – tuvākiem un tālākiem radiem, vecākiem, skolotājiem. Tik daudz pareizības… Turpiniet lasīt Iztaisno kaklu!

Es pazīstu bailes. Bailes par savu veselību. Līdz izmisumam. Līdz nespēkam un pārgurumam. Stāvēju vējā un vizualizēju kā bailes tiek aizpūstas. Skrēju, cik ātri vien varu, lai no tām aizbēgtu. Tās vienmēr palika man piekabinātas un labi nostiprinātas. Es biju pārliecināta, ka bailes man palīdz mobilizēties, ievērot visus piesardzības pasākumus, lai sevi noturētu veselu. Man… Turpiniet lasīt Bailes..

Ir tik jocīgi paskatīties uz dzīvi no malas. Uz to smilšu kasti, kur karojam par savām plastmasas mantiņām. Kur salīdzinām, kuram skaistāka/jaunāka, stiprāka. Kurš atnācis ar našķiem spēlēties un kuram krekliņš ar smieklīgāku zīmējumu. Šeit tas viss šķiet tik būtiski. Mēs pat cenšamies ievērot likumus, pēc kādiem jāspēlējas, kā jāmīl un jādraudzējas, par ko jāapvainojas… Turpiniet lasīt Smilšu kaste vai okeāns?

Es bieži aizdomājos par savu dzīvi un kāpostgalvām, kā arī par dzīvēm kā kāpostiem, kuriem katra atrisinātā problēma ir kā noplēsta nokaltusi lapa. Pati bieži muļļājos uz vietas. Kad parādās kāda problēma, parasti izeju cauri tādam kā ratam, kurā daži posmi nu jau reizēm sāk iet raitāk, bet izlaist kādu vēl neizdodas… Tātad ir problēma,… Turpiniet lasīt Problēmu risināšana jeb kā tikt līdz savam asniņam

Ir dienas, kad jūtos tik laimīga un pateicīga debesīm par cilvēkiem sev apkārt. Es saprotu, ka tas varbūt neatbilst kādiem standartiem vai pieņēmumiem, bet, es ik pa laikam pasaku bērniem paldies par to, ka viņi izvēlējās mūs par saviem vecākiem. Varbūt kāds teiks, ka tas nu gan ir galīgs sviests. Bērniem taču jābūt pateicīgiem, ka… Turpiniet lasīt Pateicība bērniem

Šī nav pirmā reize, kad esmu apņēmības pilna, ka izdosies atveseļoties un palikt prieka un mīlestības plūsmā. Iepriekšējā reize bija pirms vairāk kā 10 gadiem. Kas nogāja greizi? Laikam nekas, laikam vēl nebija īstais brīdis. Tagad redzu, ka bija vēl ego, kas jāizstrādā, bruņas, kas jāapzinās un saikne, kas jāpazaudē, lai to atkal atjaunotu. Tagad… Turpiniet lasīt Kāpēc, lai šoreiz izdotos?

Vairākus gadus mācījos dažādas garīgas prakses un tehnikas, viena no tām – ūdens uzstrāvošana – veselībai, priekam, miegam un tml. No sirds tam visam ticēju. Tas viss man strādāja. Līdz lēnām prāts sāka dot savu uzvaras gājienu! Sāku lēnām visu apšaubīt. Ja nu tas viss ir tikai māņi un teātris. Ja nu tas viss ir… Turpiniet lasīt Patiesība vai apmāns?