Visas vasaras garumā vēroju apkārtējo cilvēku dzīves – cilvēki baudīja jūru, sauli, festivālus, koncertus, retrītus un ceļojumus. Es tikmēr šūpojos. Šūpojos kā laiva jūrā starp vētrām. Vētra nāca viena pēc otras un fonā vienmēr apkārt riņķoja haizivis. Jā, tāda bija mana sajūta par vasaru. Līdz tam, ka pietrūkst nauda sērkociņiem, kāds piedāvā iesūdzēt mani tiesā vai piedzīt lielu naudas summu. Līdz veselības krīzēm. Savstarpējiem konfliktiem. Manipulācijām.
Es mācījos dzīvot šovasar vēl tīrāk. Es mācījos pieņemt, ka sērkociņiem var arī nepietikt un turpināt ticēt un zināt: es esmu tur, kur man ir jābūt un Dievs mani un manu ģimeni badā neatstās.
Es mācījos pateikt STOP, kad kāds turpināja pārkāpt manas robežas, pat, ja tas draudētu ar šī cilvēka atdalīšanos no manas dzīves.
Es mācījos pateikt STOP pati sev, kad sāku sevi mocīt ar pārmetumiem.
Es mācījos prasīt padomus. Es mācījos prasīt atbalstu. Es mācījos paļauties un ļauties transformācijām. Es mācījos uzticēties.
Es mācījos neizlūgties mīlestību. Es mācījos vēl spēcīgāk mīlēt sevi pati!
Vakar pati sev un apkārtējiem teicu: “Man šķiet, ka esmu supercilvēks! Iziet šai vasarai cauri, un gandrīz katru rītu tik un tā mosties ar smaidu?”
Šorīt saulīte mani modināja. Apsēdos uz gultas malas un smaidīju. Smaidīju kā pavasarī. Smaidīju, jo saulīte lec!
Iekāpu biksēs, uzvilku jaku un gāju. Gāju saulīti sveikt.
Stāvēju iemīļotajā saullēkta pļavā un raudāju aiz laimes. Aiz laimes, ka vasara ir galā.
Pēc vakardienas ilgā bļāviena mežā. Pēc bļāviena, kuram sekoja puņķi un asaras, jo iekšā viss sāpēja. Pēc vakardienas es biju attīrījusies. Varbūt, varbūt bija jābūt arī pēdējo nedēļu notikumam, pēc kura jutos tik ļoti izmantota un tukša, lai atlaistu kādu karmisku notikumu? Varbūt. Varbūt pavasarī un vasaras sākumā iekustinātie procesi bija jāizreaģē dzīvē? Varbūt.
Es šorīt stāvēju pļavā un raudāju aiz laimes. Manā sirdī bija pavasaris. Jau vasaras vidū pieņēmu – nekas, ka šogad nav visa tā vieglā. Būs citreiz.
Es šorīt stāvēju pļavā un raudāju aiz laimes. Mīļā vasara, paldies par šo rītu! Es jūtu – tam visam ir bijusi jēga!
Ar saulīti sirdī,
Signe ❤️
2022.gada 31.augusts