Es ik pa laikam atgādinu sev kādu laiku pirms vairākiem gadiem, kad baidījos iziet no mājas, kad baidījos palikt viena, nespēju uzturēties ļaužu pilnās telpās vai vietās. Toreiz sev stingri piekodināju: kad es atkal varēšu dzīvot tā brīvi, kā to biju darījusi agrāk; nepazaudēt pazemību un pateicību iespējai piedzīvot dzīves ikdienišķos mirkļus.
Šodien uzdāvināju sev randiņu ar sevi. Es pamanīju, izbaudīju un pateicos par iespēju piedzīvot pēcpusdienu viegli!!! Es baudīju ceļu līdz autobusa pieturai, es baudīju braucienu autobusā, es baudīju gājienu no muzeja uz muzeju. Es baudīju gleznas un glezniņas, es baudīju smūtiju, es baudīju pastaigu pa ļaužu piepildītu ielu, es baudīju brīvdabas blūza koncertu, es baudīju Raimonda Paula koncerta atskaņas aiz stingrā žoga, es baudīju sastaptus draugus, es baudīju saulrietu, es baudīju pati sevi!
Es zinu, zinu, ir kāds kurš teiks kaut ko par karmu un to, ka visi savā dzīvē piedzīvojam to, ko piedzīvojam tajā mirklī, kad esam to nopelnījuši.
Bet es vēl arvien katru šādu mirkli uztveru kā dāvanu. Piedzīvot dienu ar skaidru prātu, kustīgu ķermeni, smaidu sirdī un prieku lūpu kaktiņos, ir Dieva DĀVANA!
Tā vien gribas teikt: izbaudi to, kas ir dots, lai nav jāskumst, ka pašsaprotamo novērtē tikai tad, kad tas nav pieejams!
Pasmaidīt un samīļot pašam sevi maksā tieši neko un prasa tieši tikpat lielu piepūli, kā meklēt vainīgos pie saviem nepiepildītajiem sapņiem un ilūzijām!
Mīli un Baudi sevi jau tagad!
Šonakt mana sirdsdziļa pateicība dienai, jo šodien es spēju piedzīvot tās mazās ikdienišķās lietas, par kurām agrāk varēju tikai sapņot!
Mana pateicība dienai un mazliet urdoša interese: diez kādas vēl dāvanas es varētu saņemt, ja ļautu sev turpināt sapņot?
Pateicībā,
Signe
2023.gada 5.augusts