Jutīšu vēlāk, tagad jāsteidzas paspēt. Paspēt izpildīt visus tos uzdevumus, kurus esmu savā dzīvē radījusi un darot vienu, domās piedzīvoju gan iepriekšējo, gan nākamo. Tā rodas mūsu šīs dzīves trauksmes.
Es arvien biežāk savā ikdienā novērtēju mirkli. Arī šodien, kad it kā bija skrējiens, nogurums un prātā salikti kādi uzdevumi, pienākumi, darīšanas. Un es apstājos. Apstājos piedzīvot mirkli. Ne saullēktu, ne sniegpārslas lidojumu, ne putna spārna vēziena skaņas. Gājienu caur centrāltirgu, iekāpšanu autobusā, ceļā ieraudzītos auto numurus, slapjajā sniegā izmirkušo vējjaku un to kā salst roku pirksti.
Sajust mirkli arvien biežāk. Sajust sevi arvien biežāk. Sajust sevi sevis mīlētu vienmēr. Pa īstam pamosties šai dzīvei. Pa īstam pamosties šim brīdim. Ne prātā pārcilāt bijušo, ne būvēt jauno. Piedzīvot mirkli, apbrīnā pavērtu muti un mierā atslābušu ķermeni. Pat tad, kad nenotiek pa prātam, pat tad, kad ir grūti, pat tad, kad gribas bēgt. Arvien biežāk izvēlēties palikt ar sevi, ne novērst uzmanību vai lūgties kaut ātrāk šis mirklis beigtos.
Mans prāts ir mans draugs. Mans prāts spēj uztvert notiekošo tik dažādi, ka bieži vien jāsmejas. Jāsmejas par skatu, kā, pie centrāltirgus notupusies, fočēju baltu putna spalviņu, par ceļā sastaptu balodi vai par centību autostāvlaukumā atrast to vienu auto ar kādu zīmīgu ciparu kombināciju. Jāsmejas par baiļu un šausmu scenārijiem, kurus tas spēj saražot.
Es arvien rūpīgāk mācos piedzīvot. Piedzīvot ar interesi, ko no katra mirkļa es varu paņemt savai izaugsmei.
Es katru rītu savā pateicības kladē ierakstu: “Es pateicos par jaunu dienu un jaunām iespējām!”
Cik gan interesanta kļūst dzīve, kad arvien mazāk ir pienākumu, bet arvien vairāk iespēju.
Šodien savai sirsniņai teicu: “Es uzticos, ka izvedīsi man cauri dzīves pieredzēm tieši tā, kā man tas ir paredzēts”. Un mans prāts lēni pieklusa un vēroja… Vēroja, mācīdamies nesašķirot notikumus vēlamajos un nevēlamajos. Un es paslavēju sevi. Paslavēju par katru mirkli, kad atceros, pieņemu un izbaudu sevi.
Es pateicos savam prātam, ka tas spēj radīt manā dzīvē arvien harmoniskāku nākošās dienas plānu un arvien pieņemošāk attiekties pret piedzīvoto.
Pateicībā par iespēju piedzīvot šo dzīvi!
Mīlestībā,
Signe ❤️
2023.gada 18.janvāris