Vislielākā cīņa manā dzīvē ir starp manu sirdi un manu prātu. Kad mēģinu atcerēties, kad tas sākas, nāk atmiņā aina no bērnības. Man bija kādi seši gadi un kādam pieaugušam pateicu, ko jūtu. Toreiz redzēju, cik mani vārdi bija sāpīgi un nolēmu turpmāk uzmanīties ar vārdiem, ko paužu. Hmm.. Bet varbūt tas notika jau pirms tam? Varbūt tas nāk no kādiem daudz, daudz senākiem laikiem? Un vai ir tik liela nozīme šodien, kurš tieši bija šis notikums? Tik atceros, kā gāju arvien lielākā un lielākā konfliktā pati ar sevi. Līdz lūzuma punktam un vajadzībai meklēt izeju. Ha, jo BEZIZEJAS NAV! 🤣
Ilgs ir bijis un ir mans ceļš uz iekšējo mieru, kad pati sev neuzbrūku. Skaists un biedējošs bija pagājušais rudens, kad ieraudzīju šo pasauli no atkal pavisam citas šķautnes. Līdz ieraudzīju pasauli, kurā pati esmu gan aktieris, gan režisors, gan tērpu autors un katrs cilvēks, notikums, vizuālais noformējums ir manis pašas radīts. Kad esmu es un viss, ko redzu ap sevi esmu es. Pats uzradi problēmu un pats to varonīgi risini. Pats uzradi svētkus un pats tos priekpilni nosvini. Biedējoši. Biedējoši, jo, kāda gan tad dzīvei jēga? Biedējoši, jo kāpēc gan tad es nepiedzīvoju savu dzīvi caur saviem sapņiem, bet tik daudz uzmanības atvēlu savām ciešanām? Hmm, vairs nav vainīgo, vairs nav, kam pretoties, vairs nav, ar ko cīnīties, kā tikai pašam ar sevi.
Ir pagājis gads un ikdienā sajūta par šāda veida skatījumu uz pasauli mani pavada. Es mācos izvēlēties gaišo. Es mācos izvēlēties pamanīt. Es mācos izvēlēties ieraudzīt. Es mācos izvēlēties samīļot, nevis vienaldzīgi paiet garām. Es mācos izvēlēties uzņemties atbildību, nevis vainot. Es mācos sildīt savu sirdi, lai pasaulē iznestu gaišo un mīļo. Es mācos pamanīt, kur piezogas vienaldzība un paviršība. Es mācos nenobīties, ieraugot savas tumsas daļas. Es mācos tās samīļot un ieraudzīt, ko tās man dod un kā gaiši tās izmantot. Es vēroju kā mainās pasaule ap mani, mainot pasauli sevī. Kā pasaule atsaucas uz apskāvienu un kā es atsaucos uz apskāvienu. Kā pasaule atsaucas uz uzmanību un kā es atsaucos uz uzmanību. Kā pasaule atsaucas uz pateicību un kā uz pateicību atsaucos es pati. Kā pasaule atsaucas uz dāvanām un kā uz dāvanām atsaucos es pati.
Ak, jā, ar negatīvām emocijām var eksperimentēt tāpat, bet, vai šo spēli mēs neesam jau pārāk ilgi spēlējuši?
Mīlestībā,
Signe 🤍
2022.gada 19.novembris