Tu tikai palūdz, tikai pamāj ar savu burvju nūjiņu un saki: es vēlos…
un vienmēr būs kāds rūķītis, kas steigsies Tavu vēlēšanos piepildīt!
Tu saki: es gribu kaut vienu rītu vannā pavadīt un rūķītis steigs atbrīvot Tavus dienas plānus un piedāvās iegremdēties vannas siltajā putu pārpildītā ūdenī.
Tu saki: es gribu brokastīs mīlestībā ceptas pankūkas ar zemeņu zapti un rūķītis jau steidz gatavot.
Tu saki: es gribu mīlestībā pamanīts un samīļots katru vakaru miegā laisties, rūķītis jau lapo savu pierakstu blociņu un meklē veidu kā to īstenot.
Tu tikai notici un apzinies, ka viss, ko Tu vēlies var tikt īstenots. Pavisam bieži Tev ir iespēja pildīt pašam rūķīša lomu un piepildīt savus sapņus pašam. Reizēm ir jāsaņem drosme un rūķīša loma jāatdod kādam citam.
Bet, kamēr Tu sēdi un negribi neko, to arī dabūsi.
Reiz es arī gribēju neko. Gribēju klusumu un tukšumu sajust. Gribēju novienkāršoties līdz gaišai lina kleitiņai un basām kājām. Tik ļoti gribēju, ka to arī dabūju un tā patiesi bija brīnišķīga pieredze! Tiesa, skapī arī nekā vairāk arī nepalika, jo citas krāsa kleitas taču nepasūtīju!
Lai atkal iemācītos sapņot un vēlēties krāsas, garšas, piedzīvojumus, es iedvesmojos no cilvēkiem, kas to māk.
Es mācos būt mazais rūķītis, kurš bērniem sasilda kakao brokastīs, uzcep siermaizes un sniedz mīļu apskāvienu, lai viņi uz skolas dodas mierīgi un mīļuma ieskauti.
Es mācos sadzirdēt Tavu vajadzību pēc mīļa vārda, silta apskāviena vai tiko cepta cepuma.
Es mācos būt mazais rūķītis un uz Tavu “es gribu saprast, piedot, atlaist pagātnes pieredzes”, es aizvedu Tevi pagātnes ceļojumos un elpoju līdz ar Tevi, kamēr piepildi savus pagātnes notikumus ar mīlestībā skanošu gaismu.
Es mācos sadzirdēt, kā esi sevi bezizejā ievedis, un dāvāju Tev grāmatu, kā savai bezizejai izgāju cauri es pati, lai iedvesmotu arī Tevi.
Es mācos sadzirdēt Tavus sapņus.
Es vēroju, kur varu būt mazais rūķītis Tavā dzīvē.
Es mācos atlaist visu to, kur nespēju Tavas vēlmes piepildīt.
Es mācos atkal vēlēties arī savā dzīvē, lai arī mani mazie, skaistie rūķīši var doties labo darbu maratonā.
Bet, kamēr Tu un es klusējam, tikmēr rūķīši klusē mums līdzās.
Kamēr Tu un es nesapņojam savus sapņus, tikmēr nav sapņu, kurus piepildīt.
Mīļais cilvēk? Sapņojam!? Tu un es!? Sākam sagribēt vismīļākos notikumus un visskaistāko dzīvi? Noticam, ka mūsu rūķīši jau nepacietīgi gaida iespēju radīt mūsu skaistākās dzīves!?
Teiksi, muļķības vien ir, jo, vai es sēžu Havaju salās, zem palmas? Ah, tur rūķīša viedums – iedos Tev vienmēr tieši tajā brīdī un tieši to, kas nāks par labu tieši Tev!
Mīlestībā,
Signe
p.s. Tikai, kad saņem ilgi gaidīto ceļojumu, nesāc īdēt, ka nav īstais brīdis vai noskaņojums; kad sēdi rīta vannā, nejūties vainīgs, ka citiem jāsēž darbā; kad saņem Ziemassvētku kartiņu no mīļa vai pavisam sveša cilvēka, neanalizē, ko viņš ar to grib panākt, vienkārši pateicībā pasmaidi. Rūķīši mēdz apjukt, kad dāvā Tev to labāko, bet Tavs prāts aizrāvies ar aizdomām un šaubām. Tad rūķīši mēdz satraukties un sāk baidīties nākt Tavā tuvumā, jo ja nu… ja nu atkal nav gana labi? Kā es to zinu? Jo man ir bijuši tik daudz iebildumi pret rūķīšu darbu, ka viņi apsēdās ābelē un garlaikoti grauza ābolus un teica, lai es sākumā saprotu, ko es gribu un tad dodu viņiem ziņu 😉
2022.gada 5.decembris