Šī nav pirmā reize, kad esmu apņēmības pilna, ka izdosies atveseļoties un palikt prieka un mīlestības plūsmā. Iepriekšējā reize bija pirms vairāk kā 10 gadiem. Kas nogāja greizi? Laikam nekas, laikam vēl nebija īstais brīdis. Tagad redzu, ka bija vēl ego, kas jāizstrādā, bruņas, kas jāapzinās un saikne, kas jāpazaudē, lai to atkal atjaunotu. Tagad ir pienācis laiks atkal šo to pamainīt. Atkal atrotīt piedurknes un ķerties pie darba!
Šoreiz ceļš ir vieglāk ejams, jo ir zināmas iestrādnes un nedaudz labāk sevi pazīstu.
Nelieli padomi, kas man palīdz:
- Ņemu! Ja dod roku un padomu – ņemu ciet un noticu, ka tas tiešām tiek dots no sirds. Agrāk mēdzu baidīties, ka dod tikai pa jokam vai lai apmānītu. Neticēju, ka kāds pa īstam varētu gribēt man labu.
- Daru! Ja dod padomus vai palīglīdzekļus mērķa sasniegšanai, tad visus izmēģinu, ar izņēmumu, ja ieteikums šķiet absolūti pretdabisks un man nepiemērots.
- Ar smaidu! Pasmejos, kad gribas sevi pažēlot. Līdz šim sevis žēlošana neko labu nav devusi. Ja kreņķis nāk virsū, tad ierunājas kāda iekšējā sajūta: ok – ko TAS tev dos? Ja baigais kreņķis uznāk, tad uzlieku kādu filmu vai mūziku – izraudos un eju tālāk.
- Nepieķeros! Atmetu pieķeršanos, ka šī būs tā reize, kad izdosies. Zinu, ka gribas brīnumu tableti, kas atrisinās visas manas nebūšanas. Tāpēc šoreiz mēģināšu to uztvert vairāk kā izklaidi, lai neuzliktu nopietnības zīmogu, ka tas ir mans “vienīgais glābiņš”. Šoreiz priecāšos par katru dienu, kas ir gaišāka par tumšu. Izbaudīšu šo pieredzi un paturēšu atmiņā, lai grūtākā brīdī, ja tāds pienāks, ir pie kā atgriezties (vismaz sajūtu līmenī).
Kas zina? Varbūt šoreiz rezultāts būs paliekošāks un augšupejošāks? Taču priecāšos arī tad, ja tā izrādīsies tikai interesanta pieredze!
Ar saulīti sirdī,
Signe
