Kad Debesis ir tik tuvu klāt, vari sajusties viens, vientuļš, apmaldījies starp cilvēkiem. Vari sākt skriet apkārt un meklēt apstiprinājumu savas esības jēgai.
Man tā notika, līdz apsēdos klusumā. Apsēdos klusumā, savienojos ar klusumu un nonācu Dievišķās gaismas ieskāvumā. Nav pareizi, nav nepareizi, nav ēnas, nav gaismas, nav labās un sliktās īpašības. Ir esība un tiecība uz Gaismu. Prāts šai mirklī kļūst vērotājs. Prāts atslābst, jo jūtas drošībā. Gaismas un mīlestības ieskauts, uz mirkli prāts var uzelpot: mans cilvēks dziedinās. Dziedinās pats sevī, savas gaismas starojumā. Nav atbildes, nav secinājumu. Nav plānu, nav steigas. Ir esība un tiecība uz Gaismu. Miers. Starojums. Paļaušanās. Ticība. Nekam un visam. Viss apkārt, lai iet un skrien savu gaitu, es esmu savā ceļā, piepildīts un mierpilns.
Mīlestībā,
Signe ❤
