Signe, bezizejas nav!

Grāmata ir kā saruna, kā stāsts lasītājam par pieredzēto, saskaroties ar sarežģītu un maz zināmu, lai gan Latvijā un pasaulē gana plaši izplatītu, slimību – epilepsiju. Šis ir stāsts par iešanu caur klasisku un ne tik klasisku ārstniecību. Šis ir stāsts par iešanu caur izmisumu un nevēlēšanos dzīvot līdz satieku un iemīlu sevi ar visu to, kas neatbilst ierastajiem uzskatiem par veiksmīgu dzīvi. Līdz iemīlu sevi ar visu slimību, reizēm lieku svaru, reizēm nepareizā krāsā uzvilktu džemperi. Šis ir stāsts par tuvošanos sev, savam mieram, labsajūtai un arvien patiesākai esībai.