Pienāk tās dienas, kad arvien biežāk gribas veikt revīziju savos ķermeņos. Vairs nav vajadzība pētīt: kas un kādā krāsā. Sēžu savā mieriņā, ikrīta meditācijā (tīri cilvēcīgi varu nomierināt, tās reizēm saucas iknedēļas, nevis ikrīta) un tīru ārā no saviem ķermeņiem visu to, kas traucē būt tīrai, gaišai, radošai dievišķai būtnei. Mentālam ķermenim viss blīvais un degradējošais pilnīgi kā tāda plazmas masa bija jānovelk nost, jāiepako gaismas bumbā un jāsūta dievišķā gaismā transformācijai. Emocionālā ķermenī saskrējušas dažādas nelāgas sajūtas, kas jāpalaiž gaismā. Fiziskais ķermenis jāsamīļo, jāsajūt, jāatbrīvo visu, kas sasprindzis. Tā pa vienam vien. Līdz jūtu – ir vieta jaunam. Ir vieta radošam priekam. Ir vieta mīlestības plūsmai. Ir vieta sev. Nav šādā tīrības mirklī vairs vajadzība no sevis slēpties. Nav vairs nemiera. Sajūtu pati, cik daudz varu dot sev un cik daudz no savas pārpilnības izstarot pasaulē.
Tāds ir mans sapnis, tāds ir mans nodoms konsultācijām – parādīt, kā samīļot un atbalstīt pašam sevi. Katru dienu, vienmēr.
Mēs esam viens otram, lai atgādinātu par mūsu katra brīnumainajām spējām un iespējām.
Uzticies sev! Uzticies mīlestībai! Uzticies pasaulei!
Ja jūties iesprūdis, nobijies vai apmaldījies, dod ziņu! Reizēm pietiek tikai ar sarunu.
Mīlestībā,
Signe 💛
