…un pēkšņi maigs pieskāriens mani atrauj no darbības. Pēkšņi un tik noturīgi atgādina par sirds savienojumu. Sejā ievijas smaids. Lūpu kaktiņi priekā ceļas augšup. Es sēžu un baudu. Baudu un mācos šo savienojumu noturēt. Atbalsojos. Prāts mēģina piemeklēt, saredzēt, izdomāt, no kuras pasaules, visuma malas nāk šis tīrais, dzidrais plūdums. Es elpoju. Ieelpa, izelpa. Bez pieķeršanās, bez vēlmes sagrābt un noturēt. Es baudu un atbalsojos. Es baudu un esmu. Es baudu un pateicos. Jūtu, tas maigi atkāpjas. Paiet mirklis un sirds atkal straujāk iepukst. Sirdī atkal ielīst siltums. Es atkal pakāpju nost no darāmā un domājamā un baudu..
Lūk tāds ir mans vakars..
Mīlestībā,
Signe 💜
