Šodien ar ģimeni gājām pa mežu un es pēkšņi apjautu, ka es UZRAKSTĪJU un IZDEVU GRĀMATU! Es tiešām biju pārvarējusi visas šaubas, neticību, bailes un ļāvusi grāmatiņai piedzimt. Kamēr es vēl biju pārrunās ar sevi par grāmatiņas noderīgumu un vajadzību manā un citu cilvēku dzīvēs, kāds klusi jau čukstēja, ka grāmatiņa būs jāpalaiž pasaulē skaisti. Ceturtdien mums ar grāmatiņu “Signe, bezizejas nav!” bija svētki!
Grāmatas radīšanas laikā mana sirds pildījās un pildījās ar pateicību. Pateicību notikumiem, piedzīvojumiem, iespējām un cilvēkiem man apkārt. Tā vien no kāda ego plauktiņa mums var šķist, ka jebko šai pasaulē radam vieni un paši. Redzam to vai nē, ticam vai nē, bet mums vienmēr tepat blakus ir mūsu atbalsta komanda.
Mēs abas ar grāmatiņu šovakar gribam dalīties ar pateicību. Pateicību vispirms maniem vecākiem un ģimenei. Šis stāsts viennozīmīgi nav viennozīmīgs. Kāds tajā saskatīs spēku, kāds drosmi, kāds mīlestību, bet kāds tikai slimības aprakstu vai kādu emocionālo traumu sekas. Tāpēc apzinos, ka ģimenei šis bija izaicinājumu pilns laiks. Esmu ļoti pateicīga, ka viņi spēja ieraudzīt un sajust, cik nozīmīgi man šo stāstu palaist tālāk. Esmu pateicīga par atbalstu, laba vēlējumiem un prieku. Prieku par manu prieku.
Īpaša pateicība manai mīļai meitiņai Laumai Munkevicai, kura pati pieteicās un uzņēmās mēnešiem strādāt pie grāmatas vāka un grāmatā esošajām bildēm. Tas bija mans izaicinājums un atbrīvošanās vienlaicīgi. Atbrīvošanās no pareizībām un to, ko kāds pateiks, nodomās, ka esmu grāmatas māksliniecisko noformējumu nodevusi 12 gadīgas meitenes rokās. Viņai blakus nestāvēja ne mākslas skolotāji, ne profesionāļi. Būrāmies un piedzīvojām grāmatiņas izskata dzimšanu gandrīz tikai divatā. Retu reizi kādam palūdzām skatu no malas, bet tāpat jebkādus ieteikumus ņēmām vērā kā tikai ieteikumus. Esmu bezgala pateicīga, ka nenobijos un neapstājos arī tad, kad likās, ka nebūs. Jo IR! MANA grāmatiņa kļuva par MŪSU grāmatiņu!
Pateicība mīļotajam vīram Mārim par atbalstu, nepārtrauktu uzmundrinājumu un vienmēr klātesošo mīlestību, cieņu un manis pieņemšanu. Ak, ja jūs zinātu, kā viņš priecājas par to, ka grāmatiņa IR! Un es nemaz nepieminēšu, ka, izlasot pirmo nodaļu pie pabeigta melnraksta, viņš pateica, ka tā ir jāpārraksta. Nu ko, kaimiņi pusnaktī ļoti skaidri dzirdēja, ka es esmu ļoti pārliecināta, ka mana pirmā nodaļa ir izcila!
Sirds apmet kūleni no laimes par iespēju sastrādāties ar korektori Sanitu Dāboliņu! Viņa palīdzēja no gara, gara teksta izveidot grāmatu ar nodaļām, nodaļu virsrakstiem un punktiem teikuma beigās, jo, izrādās, vienmēr daudzpunkti neesot jāliek. Ļoti maigi, saudzīgi, bet tai pašā laikā pārliecinoši pausti ieteikumi teksta uzlabojumam.
Pateicība Elīnai Grīnai, kura turpināja darboties pie maketēšanas arī tad, kad viss negāja pavisam gludi un vienkārši. Saprotiet, es īsti nemaz nezināju, kādu es gribētu savu grāmatu redzēt. Te Elīnai bija jābūt radošai un jāsaņemas arī tad, kad bija jāveic daudz labojumi.
Liels prieks bija sadarboties ar tipogrāfijas Andimar – J komandu. Ienākot tipogrāfijas telpās jutos ļoti gaidīta un cienīta, lai gan sevī jutos tik maza un apjukusi, jo, kā gan es varu zināt, cik biezas lapas savai grāmatai gribu? Kur nu vēl, cik daudz grāmatas vispār gribu drukāt.
Pa vidu iespraukšos ar pateicību maniem garīgajiem skolotājiem: Pēterim un Ērikai Antoniem par praksēm, zināšanām un mīlestību, Intai Blūmai par atbalstu, iedvesmu un ieteikumu turpināt augt, plesties un RAKSTĪT. Mīļa pateicība Sarmītei Eidukai par mīlestības lauku, kurā dziedināties, atvērties un būt. Sirsnīga un bezgalīga pateicība katram, caur kuru esmu augusi, jo, reizēm garīgais skolotājs var būt arī Jānis, kam garšo aliņš, tieši cilvēcīgas vienkāršības dēļ.
Atgriežoties pie grāmatas radīšanas, saulaina un līdz ausīm izplesta smaida pateicība Jolantai, Andrai un Sarmītei par klātbūtni, atbalstu, mīlestību, iedrošinājumu un drauga plecu jebkurā diennakts stundā un jebkuros laika apstākļos.
Svētku sakarā mīļa pateicība Uldim Beitiņam, ka senas draudzības vārdā piekrita atbalstīt pasākumu ar izcilu muzikālu pavadījumu!
Turpinot par svētkiem… Diez kādi kosmosam ir plāni manai un grāmatiņas turpmākai dzīvei, ja atsūtīja tik spožu gaismas dvēseli man talkā? Neaprakstāma un nenopērkama pateicība mīļo Sarmīt, Tev par dāvanu, kuru mans cilvēciskais veidols vēl mācās apjaust. Paldies par svētkiem, uz kuriem iedrošināji, kurus un kuriem sagatavoji un realizēji. Es ļoti ceru, ka mūsu līdzšinējā kopbūšana ir tikai maza daļiņa no tā iemesla kāpēc šai dzīvē satikāmies.
Visbeidzot un vissvarīgāk! Paldies Tev, lasītāj! Bez Tevis šai grāmatai būtu tik daudz mazāka jēga būt! Man pašai grāmatiņa noderēja noteikti! Esmu tik aizkustināta dzirdot, lasot un saņemot jūsu atsauksmes, ka tā noder arī jums!
Mīlestībā,
Signe
