Ieraugi beidzot pats savu ceļu!

Kamēr mēs skatamies apkārt un salīdzinamies ar katru ceļā sastapto, mēs neļaujam sev patiesi iet savu ceļu. Mēs to pat nepamanam, tikai aizņemamies svešas idejas un vainojam, kauninam un nosodam sevi kādu pieredžu iztrūkumā mūsu līdzšinējā dzīvē.

Uz mirkli apstājies, apklusti un pavēro. Pavēro, kas patiesi Tu esi! Iepazīsties ar sevi! Iespējams pat uzrunā kā tiko sastaptu garāmgājēju un patiesi ar interesi noklausies savu dzīvesstāstu. Ieraugi un pazemībā pieņem. Pieņem savas izvēles, savas kļūdas, ja tā Tu kādus pārbaudījumus uztver. Izgaismo un atlaid visu, par ko vēl savā dzīvē pārdzīvo.

Tad mirkli pakavējies šodienā. Pavēro kā izskaties, kā jūtas tavi ķermeņi. Vai tavs mentālais ķermenis nav pārblīvēts ar domām par pagātni vai nākotni? Uz mirkli to visu atlaid, sarunā ar savu prātu, ka uz mirkli tas Tev ļaus ieraudzīt prāta klusumu. Apsoli prātam, ka pēc šī mirkļa Tu atkal to uzklausīsi, bet tieši šeit un tagad vēlies uzzināt, kur mīt Tavs prāta klusums.

Kad esi savu prāta klusumu ieraudzījis, sadzirdējis un sajutis, pievērsies savam emocionālajam ķermenim.

Pavaicā, kā tas jūtas, ļauj sev sajust visas tās emocijas, kas tieši šajā mirklī Tevī mīt. Ieraugi, pieņem vai atlaid tās un palūdz arī savam emocionālajam ķermenim parādīt, kāds tas izskatas, kā sajūtas tīrs klusums. Ļauj sev sajust, cik tieši šodien, šajā mirklī, tuvu tu esi savam iekšējam mieram un priekam.

Samīļo savu emocionālo ķermeni un pievērsies fiziskajam.

Kad prāts un emocijas ir kļuvušas klusas, ko Tev čukst Tavs fiziskais ķermenis. Kā jūtas, ko vēlas? Sadzirdi, ieklausies un sniedz savam ķermenim atbalstu. Palūdz uz mirkli arī savam fiziskajam ķermenim pabūt klusumā.

Tu dzirdi, redzi un sajūti klusumu. Tikai uz mirkli. Tūlīt tu atkal varēsi nodoties skrējienam. Dod Sev tikai mazu mirkli uzmanības.
Ieklausies sevī, ieklausies pagātnē, ieklausies tagadnē un ieklausies nākotnē caur klusumu un apzinies, kas ir Tavs un kas ir tikai citu atspoguļojums.

Tu to vari! Tevī ienāk prieks, prieks par savu patiesi skaisto esību šeit uz Zemes! Tevī ienāk patiess prieks par savu esību jebkādos plānos, veidos un pieredzēs.

Tu pasakies sev par uzmanību! Tu pasakies sev par mīlestību! Tu pasakies sev par klātbūtni.

Tagad lēnām un pakāpeniski ļauj atdzīvoties saviem ķermeņiem tik, cik Tu vēlies, bet pavēro vai viss, kas atgriežas Tavā realitātē patiesi Tev ir vajadzīgs!

Paņem un lieto tikai to, kas palīdz Tavā dzīvē ienākt mieram un priekam!

Ar saulīti krūtīs,

Signe❤

Publicēts
Kategorizēts kā Dzīve

Autors: Signe

Kas esmu? Vēl nezinu, vēl meklēju. Domās - maziņa, kodoliņš saka, ka liela. Kam noticu, tā arī esmu. Tāpēc arī šis projektiņš, lai saprastu, kam ticēt.

Rakstiet savu komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *