Ir rīti. Ir bijuši rīti, kuros, atverot acis, nodomāju: vēl viena KĀRTĒJĀ diena.
Ir rīti. Ir rīti kā šis. Atveru acis jau stundu pirms modinātāja, sasmaidos sevī un eju elpot rīta dzestrumu, lai saulīti sveiktu.
Ir rīti, kad šī pasaules skaistuma sajūta paliek vien manā sirdī un atmiņās un silda kā atgādinājums, ka šāds rīts vispār ir bijis. Ar nedaudz vientuļu, apmaldījušos un īpatņa sajūtu krūtīs.
Ir rīti. Ir rīti kā šis. Kad satiku to otru, tad trešo un ceturto, kurš to pašu sauli sveica. To pašu dienu sāka. To pašu gaismu juta. Un tad.. tad
Cilvēks sāk justies kaut nedaudz iederīgs šai pasaulē.
Cilvēkam Cilvēks šai pasaulē ir tik ļoti noderīgs!
Mīlestībā,
Signe 
