Vai Tev ir kāds teicis, ka Tev kaut kas ļoti labi sanāk? Vai Tu esi pamanījis kā pēc tam iespringsti, lai to atkārtotu? Lai noturētu šo savu “slavu”?
Pilnīgi jūtu kā vēders saspringst, ap mani apvelkas sieniņas un maliņas, kurās tagad jāietilpst. Tātad tādai man jābūt un pie šī jāturas, tad viss izdosies. Visur! Vismaz kādam patikšu!
Eh, tad es smejos! Smejos par savu vēlmi “kaut kam būt”. Smejos par savām bailēm šos vārdus neatspēkot. Smejos, jo smieklīgi. Smejos, jo īstenībā bailīgi. Bailīgi apzināties, cik plaši mēs būtu, ja pie katra laba vārda aiz sava ego neaizķertos.
Tāpēc es mācos katru dienu no jauna šo pasauli redzēt. Mācos katru dienu no jauna šai pasaulē dzīvot. Mācos ļaut sev šodien būt citai, pat ja vairs vakardienas komplimentā “neierakstīšos”.
Saulaini,
Signe
